Beveriņas dziedonis
Beveriņas staltā pilī
Tāluvaldis valdīja.
Viņa slava tāļu, tāļu
Visā zemē izpaudās.
Igaunīši, bālenīši,
Naidu cēla Latvijā:
Viņas pilei virsū mācās,
Skaudras bultas šaudīja.
Kara – vētra, kara – vētra pili gāzīs gruvekļos!
Ai, ai, aijāja! pili gāzīs gruvekļos!
Ozolrungas, egļu vāles galvas skaldīs varoņiem.
Ai, ai, aijāja! galvas skaldīs varoņiem!
Augstu, augstu vaļā logā – vaļā logā
Vaidelotis parādās – parādās.
Sirmiem matiem, baltu bārzdu – baltu bārzdu,
Vaidu kokle rociņās – rociņās:
Strinkšķēja kokles, dziedāja vecais,
Igauņiem vāles iz rokām šļuka.
Nu vairs nerūca kara bungas,
Nu vairs nekvieca somu dūkas.
Dziesmu vairogs atsita bultas,
Dziesmu skaņa pārņēma troksni,
Dziesmu vara aizdzina karu,
Tautu izglāba dziesmu gars!