Page:Hærramek ja bæsstamek Jesus Kristus ođđa Testament.pdf/272

This page has been proofread.
264
22. Kap.
St. Lukas

10 Mutto son celki sodnuidi: gæč, boađede­din gavpug sisa de olmuš dodnu audald boatta, gutte čaccelitte guodda; čuovvo su vieso sisa, gosa son sisa manna.

11 Ja cælkke vieso isedi: oapatægje dunji cælket: gost læ visste, gost bæssači labba oaǯom borrat mattajegjidamguim?

12 Ja son čajet dodnuidi stuorra stuopo, mi jo lageduvvum læ; dasa rakadække.

13 Mutto soi manaiga, ja gavnaiga nuftgo son læi cælkkam; ja soi rakadeiga bæssači labba.

14 Ja go aigge bođi, de son čokkani, ja guoft nubbe lokkai apostalak suin.

15 Ja son sigjidi celki: saggarakkan mon læm halidam dam bæssači labba dinguim borrat, auddal go mon gillagoađam.

16 Dastgo mon cælkam digjidi, atte im eise­gen šat dast bora, auddal go dat Ibmel valdde­goddest ollašuvvu.

17 Ja son valdi gæra, giti ja celki: valddet dam, ja juoǥadækket gaskanædek;

18 dastgo mon cælkam digjidi, atte vidne­muora šaddost im mon juǥa, auddal go Ibmel valddegodde boatta.

19 Ja son valdi laibe, giti ja doagjali dam, ja addi sigjidi, ja celki: dat læ muo rumaš, dat, mi din audast addujuvvu; dam dakkat muo muittem ditti.

20 Nuft maida son gæra valdi, maŋŋel go mallasid si legje borram, ja celki: dat gærra læ dat ođđa testament muo varai sist, mak din audast golgatuvvujek.